Meklēt dzejoli, pantiņu. Dzejoļu, pantiņu meklēšana.
Dzejoļi, pantiņi, vēlējumi
Tikai viens skatiens Tavs,
Spēj manu sirdi sasildīt!
Tikai viens pieskāriens,
Un es nespēju sevi savaldīt!
Tikai viens Tavs skūpsts...
Spēj dāvāt mīlu man!
Tikai mūsu abu mūžs,
Tik sirsnīgi skan!
Es gribu tevi...
Mīlēt!
Jo bez tevis, es nekas.
Jo tu man patīc,
Un zini tu to pats.
Ja tu man teiktu...
Vārdus tos brīnišķos,
Es no laimes, aizmirstos!
Bet es vienalga,
Tos teikšu pirmā TEV
ES MĪLU TEVI!!!
Cik grūti ir mīlēt kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav,
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.
Manas cerības ir veltas
Sāpēt vai nožēlot
Viss jau aizgāja
Tu pazudi taj` saulē
Es paliku viena
Tu atstāji mani izmisumā
Tu solijies neaiziet
Tu man teici
Viemēr ar tevi un viss
Kapēc tu tā dari?
Liec man ciest
Vai es tev kaut ko izdarīju.
Nu protams, ka nē
Bet kā tā?
Tu mani atstāji.
Viss liekas kā sapnis.
Ha, man dažreiz smiekli nāk
Bet tā ir! Es tā jūtos viemēr, kad tu it kā esi spēlē
Visu laiku vazājies pa tām, bet tu lieki tērē cerības.
Izejas NAV! Ko lai dara? Izmisumā skriet?
Tev nav nekā...
Tev vairs nav cerības. Ko tu domāji? Neviens jau nekad neuzvar...
Tu zināji to sen, sen atpakaļ.
Dzīve gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi, kas griež.
Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt!
Sūtu tev erotisku,
Asins stindzinošu,
Lūpu dedzinošu,
Jaukāku kā paradīze,
Karstāku kā elle,
Saldāku kā medus,
Stiprāku kā koks,
Mīļāku kā suns,
Lielu, mīkstu, jauku skūpstu...
Mīlēt, mīlēt, mīlēties,
Tas tev labi patiksies,
Sēdēt klēpi bučoties,
Tur jau nav ko kaunēties,
Atceries, ka dari to, paņem līdzi staipīgo.
Kā lietus lāses pret zemi,
Es vienmēr atduros pret tevi.
Manas skumjas ir tavas asaras,
Kuras nekad nav raudātas.
Kaut atrastu es tādu vietu,
Kur domas nebūtu nevienas..
Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,
Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi
Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā
Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.
Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,
Mani tu vairs neredzi es eju prom,
Es vairs neatgriezīšos,
Ar dievu mana māja,
Ar dievu mana mamma,
Ar dievu visam,
Es esmu aukšā debesīs!
Es velu daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.
Un tāpēc daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.
Es mīlu tevi ļoti, ļoti.
Bet vai mūžīgi?
Es tevi nespētu aizmirst,
Bet vai tā tiešām ir?
Viss nav tik mūžīgs
Kā tu domā,
Viss ir nežēlīgs,
Stingrs un bargs.
Un kamēr visi vārdi klusē,
Tikmēr acis var labāk redzēt!
Cik ļoti mēs viens otru mīlam,
Un mīlēsim ilgi, ilgi!
Noskalo neīsti pateiktus vārdus,
Visu, kas viltots un auksts.
Un tikai tad, kad noskalots esi,
Zinu, ka esi mans draugs.
Viena asara,
Kā viena vienīgā vasara.
Smaržo viss tik jauki.
Kā gribas iejusties!
Patīk man vārds - lauki..
