Meklēt dzejoli, pantiņu. Dzejoļu, pantiņu meklēšana.
Dzejoļi, pantiņi, vēlējumi
Mīļo sala vecīti,
Iespraud dupsī svecīti!
Tad būs silti, tad būs jauki
Un no dupša tecēs tauki.
Auksti vēji, sniegi pūta,
Salatētis šņabi sūta.
Kā mēs bērni rīkosimies?
Laikam atkal pierīsimies.
Kur tas redzēts, kur tas dzirdēts,
Sala tēvam tukšs jau maiss.
Vēl tak svētki tikai sāksies,
Kuru skaņās viļņos gaiss!
Draugi, maisu piepildīsim!
Visu labo galdā liksim!
Lai ar reizēm skumīgs prāts,
Uzliec disko,deju sāc!
Asi vēji logā klauvē,
Zīlniece man zīlē,zīlē,
Kāds būs jaunais cūkas gads,
Vai es laimīgs būšu pats!
Salavecis iet pa ielu,
Nes tev dāvanmaisu lielu,
Viena dāvana priekš tevis,
Ko viņš dāvina no sevis!
Maisā lācis, lielas lelles,
Katrai lellei baltas krelles:
Glītas sprādzes taviem matiem,
Mašīnas ar 4 ratiem,
Maisā koka klucīši, blakus mīksti kaķīši,
Dāvanmaiss ir liels un smags,
Salavecis brien kā traks.
Staigā viņš šodien, rīt,
Būs pie tevis aizparīt.
Ziemassvētki nāca aši,
Piedzērāmies visi braši;
Piparkūkas noēdām,
Un vēl rūķi noskuvām!
Salatēvs kā Kazanova
Rāpjas augšā labā omā,
Maiss par smagu - lejā krīt...
Piedod, mīļo Sniegbaltīt!
Kluss... un ieskanas durvis kā vienmēr,
Tik kluss – ka vēlētos apstāties reiz.
Viss kluss. Un, pieveros acis, vien liekas.
Ka klust viss uz šīs pasaules.
Mulst... un samulst pa īstam un vienam,
Tik mulss – ka var vēlēties.
Viss mulst. Un piedodot saprast pa īstam.
Ka mulst – tas ir noslēpums.
Just... un pamostas zvaigznes iekš debess.
Tik just – ka var saprast vienmēr.
Viss jūt. Un var pārbaudīt laimi no jūtām.
Ka just – tas ir pārpratums.
Zust... un pazūd šī pasaule šobrīd.
Tik zust – ka var parādīties.
Viss zūd. Un var atnāk no jauna vienmēr.
Ka zust – tas ir ieguvums.
Ziemassvētku vakars klusi
Panācies uz Tavu pusi -
Atver durvis, iekšā sauc,
Lai Tev panākumu daudz!
Piparkūku smarža gaisā
Salatēvs ar roku māj,
Dāvanas tam liktas maisā -
Skaties, Jaunais gads jau klāt.
Kad ir Uzsnidzis pirmais sniegs
Kad ir uzvelts pirmais sniegavīrs
Kad logos leduspuķes parādās
Tad zinām to ka Ziemassvētki klāt.
Kad visi līksmi pa lauku skrien
Kad bērni uz ledus slidinās
Kad pikas sāk lidot šur un tur
Tad ir sākušies īsti Ziemassvētku prieki .
Tu tikai paskaties,
kā debesīs
ar sniega pārslām
vēji spēlējas-
tās virpuļo
un gaisā planē,
līdz iesāk svētku skaņas
sirdī skanēt.
Tu tikai paskaties.
Tu tikai ieklausies.
Tu tikai ziemas spēkam
paļaujies-
caur sniegu pārsloto
no debesīm
ar tevi sarunājas Dievs.
Ziema klāt ar lielu sniegu,
Ielas pilnas skaņu liegu.
Esi nu pret visiem labs -
Mīlēt sāks pat sētas stabs.
Atnāks Salatēvs ar maisu,
Sajauks visu svētku gaisu.
Steidzat viņam dziesmas spēlēt,
Vēlējumus daudz, daudz vēlēt,
Ēdamo uz galda celt,
Tīrus sniegavīrus velt.
Katram dvēsele gaišāka kļūs,
Iezagsies sirsiņā prieks - Ziemassvētki būs!
Klusi jo klusi kāda zvaigzne tevi vēro,
Kāds sapnis no tās pie tevis ceļu mēro,
Zvaigzne tam ceļu gaišu dara,
Lai tas neaizķeras aiz kāda zara.
Sniegbaltīte atteikusies Salavecim palīgā iet,
Nu varēs viens pats viņš ar bērniem dziedāt dziesmiņas un diet.
Nav vainīgs Salatēvs, nav aizskarts gods un tikums, -
Vienkārši Sniegbaltītes darba līgumā bija pārkāpts likums.
