Meklēt dzejoli, pantiņu. Dzejoļu, pantiņu meklēšana.
Dzejoļi, pantiņi, vēlējumi / Pārdomas
Ja nebūtu tas vakars nācis,
Kas nakti līdzi sauca,
Tad nebūtu šī diena jauna,
Kad sākas viss no jauna.
Pa dzīves raibajām notīm
Mēs skanīgi ejam.
Pa dzidro oktāvu kalniem
Augšā un lejā.
Tā melodija, ko dziedam,
Kas to ir devis?
Un tā ir dziesma, kas paliek,
Paliek aiz tevis.
G.Račs
Kur mašīnizpūtēji gaisu jauc,
Un motoreļļas galvu jauc,
Tur piesārņojums ir ar kaudzi,
Un koki nevar izdzīt pirmo audzi.
Reiz zaļoja jaunība, cerība plauka
Tad asins bij karsta, tad gaišs bija laiks
Un pasaule visa tik krāšņa, tik jauka
Un nākotne spoža kā saules vaigs.
Laiks aizgāja, cerības zuda kā dūmi
Viss mira, kas agrāk bij daiļš, kas bij svēts,
Reiz dievīgie tēli tik bāli, tik drūmi,
Un dīdzis nekas nav , kas ticībā sēts.
Un tagad es nicinu pasaules lietas,
Jo redzu, ka viss tikai murgi un nieks.
Pret laimi, pret nelaimi krūtis ir cietas,
Man gluži vienalga, vai bēdas vai prieks.
Pat tad, kad apstāsies mana sirds,
Es atlidošu pie Tevis
Kā pieneņpūka..
Kā trausla sniegpārsla kritīšu
Tavu soļu pēdās,
Lai pateiktu vien to,
Ka mīlēt bija vērts!
Es skatos sveces liesmiņā,
Un atceros tos laikus,
Kad kopā bijām mēs,
Kad bučiņas viens otram devām.
Tik jauki tas, bija gan!
Sildījām viens otru,
Apmīļojām viens otru,
Kā gribas atkal sajust to.
Es domāju par tevi
Es domāju par mums,
Bet es zinu vienu,
Tu nepieteiksies tam,
Es domāju un zinu - nekas starp mums vairs nevar būt..,
Un nebūs vairs nekad.
Baltais kumeļš
Skaties uz dzīvi ar savām acīm,
Skaties uz "viņiem" ar savu sirdi,
Skaties uz sevi pats ar savu dvēseli,
Saskati manī sevi un pilnveido mani,
Padarīsim pasauli skaistāku un pilnīgāku,
Padarīsim apkārtējos laimīgākus un draudzīgākus,
Padarīsim sevi paši par patiesiem,
Būsim tādēļ kopā kā balti kumeļi pļavā!
Manas cerības ir veltas
Sāpēt vai nožēlot
Viss jau aizgāja
Tu pazudi taj` saulē
Es paliku viena
Tu atstāji mani izmisumā
Tu solijies neaiziet
Tu man teici
Viemēr ar tevi un viss
Kapēc tu tā dari?
Liec man ciest
Vai es tev kaut ko izdarīju.
Nu protams, ka nē
Bet kā tā?
Tu mani atstāji.
Viss liekas kā sapnis.
Ha, man dažreiz smiekli nāk
Bet tā ir! Es tā jūtos viemēr, kad tu it kā esi spēlē
Visu laiku vazājies pa tām, bet tu lieki tērē cerības.
Izejas NAV! Ko lai dara? Izmisumā skriet?
Tev nav nekā...
Tev vairs nav cerības. Ko tu domāji? Neviens jau nekad neuzvar...
Tu zināji to sen, sen atpakaļ.
Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,
Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi
Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā
Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.
Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,
Mani tu vairs neredzi es eju prom,
Es vairs neatgriezīšos,
Ar dievu mana māja,
Ar dievu mana mamma,
Ar dievu visam,
Es esmu aukšā debesīs!
Ir jauki zināt to,
Kad kāds tevi mīl
un kad tu kādu mīli,
Bet mīlestība tev jebkurā gadījumā
var iedurt dunci mugurā,
Tāpēc neielaidies tajā!
Ik reizi, kad pamostos es, es skumstu.
Tu zini kāpēc?! Es zinu, jo blakus man neesi tu!
Ik dienu es mīlu tevi stiprāk, bet tu to nejūti,
Naktīs es raudu ar vien biežāk, bet tu to nezini!
Mana sirds plīst pušu, bet tev ir tīri vienalga,
Kaut gan tava sirds ilgojas pec manas.
Nu ko lai iesāk, ja mūsu sirdis vēlas būt kopā?!
Bet kāpēc mēs neļaujam sirdīm mīlēt viens otru?!
Tas tikai tāpēc, ka mēs baidamies,
Ka nesaplīst mūsu sirdis, kā bija mums agrak.
Tāpēc ļaujam, lai visu dara mūsu sirds..
Un tiksim pāri visam ko mēs pašlaik baidamies..
Ja tu saprastu, kā es jūtos
Tu zinātu ko darīt
Tu mēģinātu saprast notiekošo
Bet pa cik tu nezini
Tu nemēģini saprast, kas notiek
Kāpēc notiek..!
Ikvienu klausies,
Retam balsi dāvā,
Ņem katra padomu,
Bet spriedi pati!
