Gadu gaitai, nemierīgai, straujai,
Ejot līdzi, vienmēr jaunai būt,
Lai spēka daudz, lai viss tev sokas,
Lai negurst sirds, prāts un rokas.
Dzīvē - naudu, seksā - baudu,
Dzimšanas dienā - jaunu jaudu!
Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem,
Mātes siltā, mīļā sirds.
Salavecis zina risku,
Iebāž maisā cūkas cisku,
Lai nebaida tad bads,
Kad atnāk suņa gads.
Daudzas laimes Dzimšanas dienā,
Nelec satraukumā sienā,
Lai mēs varam Tevi apsveikt,
Un vēl mīļus vārdus pateikt.
Jānīts bēdīgs sēž pie pirts,
Salauzta ir viņa sirds,
Līga alu nozagusi,
Aiz stūrīša izdzērusi.
Tās cerības, kas uzdīgst,
Lai kuplo, zaļo tās,
Un ikviena neiznīkst,
Bet visas piepildās.
Tos sapņus un ieceres sirdī kas mīt,
Lai Jaunais gads palīdz piepildīt!
Visskaistāk diena ir no paša rīta,
Visskaistāk dzīve, kad tā nepazīta,
Vēl cerībās kā zilā miglā tīta,
Ne līgsmē vēl, ne sāpēs iepazīta.
Gan priekos, gan bēdās,
Gan darbos, gan nedarbos,
Gan mierā, klusumā,
Gan trakotā negaisā,
Gan ar saules stariem siltumā,
Gan zem lietus lāsēm aukstumā,
Māmiņa mums blakus ir.
Skaista roze mirdz man logā,
Kā puķīte, māmulīte,
Tā kā spilgta zvaigznīte,
Tā kā spoža saulīte.
Nāc, Laimiņa, sētiņā,
Vecā gada vakarā,
Iemin gaišas laimes pēdas,
Jauna gada gājumam.
Tu, māt, man rīta saule,
Tu rudzu druvu dziesma man,
It visas ilgas, visus sapņus,
Tu devi pasaulei.
Bākuguņu vietā sveces,
Zižļa vietā egles zars,
Zūd ar skaisto mēness gaismu,
Naktī tālu svētku gars.
Ja kāds tev saka, netici,
Nekas nav mainījies, it ne maz,
Ir tikai piecdesmit ziedoņi saņemti,
Pavadīti piecdesmit vasaras rīti,
Izdeguši piecdesmit rudeņu sārti,
Piecdesmit ziemām atvērti puteņu vārti,
Viss tikai vēl sākas,
Ar jaunu pieskārienu, sajūtu skaistu.
Kad egles zariņš sveces liesmā,
Tā viegli, maigi kūpēt sāk,
Kaut kas no bērnības un laimes,
Uz brīdi atkal ciemos nāk.
Ziemassvētku gaišumā,
Jaunā gada mirdzumā,
Laimīte sev spēku smeļ,
Mīlestību noturot.
Ak, jaunība, mēs aizejam pa vienam,
No Taviem dārziem pusnakts klajumos,
Bet simtiem citu atnāk mūsu vietā,
No jauna mīlēt, ilgoties un tvīkt.
Plūc, māsiņa, ko plūkdama,
Saplūc raibus puķu pušķus,
Zilus, baltus, iedzeltenus,
Kas Jāņos uzziedēja.
Ar elegantu pietupienu,
Atraktīvu palēcienu,
Fantastisku pagriezienu,
Svini savu dzimšanas dienu.
Sev vieglu laimi novēlēsim,
Ne gados nākamos, ne tagad,
Bet jaunas sirdis iegūt spēsim,
Ar laimi, kura liekas smaga.
Katram cilvēkam vajag vienu baltu ielu,
Kas to mājup ved,
Upi, kuru saukt par savu,
Un akmeni, zem kura glabāt
Atmiņu krāsainos stikliņus.
Tas mūsu Ziemassvētku večuks,
Ir visās lietās baigais spečuks.
Nāk ziedons un atkal aiziet,
Tik atmiņas negaist un kvēl,
Tev dzīvē daudz skaista būs priekšā,
Bet bijušā vienmēr būs žēl.
Tev pateicos par zvaigzni svētku dienā,
Par oglēm pavardā, kad ārā snieg,
Par veldzes bezgalību ūdens malkā vienā,
Kas mīlestības sniegts.
Bendrupe
Lai Jaunais gads bez vārdiem liekiem,
Ber laimi klēpī pilniem siekiem!
Pieminēt labo un jauko,
Ziemassvētki mums liek,
Zvaigžņu lukturi laukā,
Egles svecīšu prieks.
Ziemas saulgriežu dzīlēs,
Gaismas sēkliņas dīgst,
Gādāsim mīlestībā,
Lai viņas neiznīkst.
Piedod, māt, mūsu steigu un nevaļu,
Piedod mūsu nerātnības un neizdarītos darbus,
Kopš bērnības, visā dzīves garumā,
Piedod, ka pārāk reti esam tev teikuši pateicības un mīļos vārdus.
Mēs tomēr katrs agri vai vēlu saprotam ko nozīmē mātes sirds,
Un tu vienmēr mūsu atmiņās spulgosi gaiša,
Skaidra un neaizmirstama - Tu, karsta asins lāse gadu baltumā.
Bridaka
Atļauj šodien saviem gadiem ziedēt
Kā ziedlapiņām, kuras saulē plaukst,
Atļauj šodien saviem gadiem skanēt
Kā melodijai, kura sirdī šalc.
Ļauj kādam sapnim šodien zvaigznēs mirdzēt,
Lai dienu skrejā tie pie tevis trauc.
A.Āre
Sniegpārslām baltām liegām,
Un zemi savāds mirdzums klāj,
Kad mūsu gaišās domas,
Ik vienam šonakt laimi vēl.