Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Vārda dienu viegli svinēt,
Otrā dienā grūti minēt,
Kāpēc šausmīgi sāp galva
Un es atrodos zem galda!

(111)

Jaungada diena kā sniegbalta siena,
Lido pa gaisu un priecīgi sauc:
Prieku, laimi, mīlestību,
Priecīgu Jauno gadu!

(8)

Lai Veiksmes jaunkundze vienmēr ir ar Tevi,
Lai feja Intuīcija ļauj pieņemt lēmumus pareizos,
Lai misters Naudas Trūkums ietur distanci no Tevis!

(10)

Šajā naktī pieņemts dāvināt kaut ko,
To, kas man ir priekš Tevis - nāc un aplūko - skaties,
Tā ir zvaigzne - zvaigzne, kas krīt,
Viņas uzdevums ir Tavus sapņu piepildīt!

(8)

Iz sila kroga stedeles,
Bij izzaguši redeles.
Lai sidrabstari vizo,
Kad govs pa ceļu bizo.

(11)

Šīs dienas pirms Ziemassvētkiem
Ved mūs pretim kādam baltam klusumam,
Aiz kura ir kaut kas mīļš, sen aizmirsts un pazaudēts,
Kas mums atkal no jauna jāatrod.

(7)

Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam
Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’
Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņās vij.

Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu - pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!

Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo..
Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!

Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam..
Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man!

(18)

No galotnes, no lapotnes
Krīt zirneklītis mazs,
Un maza zēna roka
Tam pretī pastiepjas.
No debesīm caur mākoņiem
Krīt saules stariņš mazs,
Un maza zēna acis
Tam pretī atveras.
No domām vai no lūpām
Krīt vārdiņš - mīļš un mazs,
Un maza zēna dvēsele
Tam klusi atsaucas.

(44)

To, kas mums ir dārgs,
Paturēsim pie sevis.
Laimei nevajag daudz:
Es mīlu tevi!

(11)

Salavecis kasa pauri
Vai ar matiem man nav cauri?
Ja tie ārā krīt kā sniegs
Tad par to būs bērniem prieks.

(11)

Kā saules stariņš zaigo,
Kā ūdens lāse, kas mirdz,
Tā tavu sirsniņu maigo,
Vēlos es apsveikt no sirds.
Lai katra diena tev īsta,
Un dari, jo tā Tu audz,
Lai prieku Tu rodi draugos,
Un vienmēr tie pulka daudz..

(135)

Es neēdu brokastis, jo domāju pat tevi,
Es neēdu pusdienas, jo domāju par tevi,
Es neēdu vakariņas, jo domāju par tevi,
Es nevarēju aizmigt, jo gribēju ēst.

(10)

Gar ausīm svētku dziesma skan,
Un eglīte tai bungo līdz ,
No rīta pirmais sniedziņš krīt,
Jo saulīte jau knapi spīd.

(14)

Var ļoti nākties nožēlot,
Ne` īstos vārdus pasakot.
Var lielu skādi nodarīt,
Ar vārdu, kas nav pasacīts.
Var paņemt sirdi, sadragāt,
Ne paturēt un saglabāt.
Var mīlestību projām laist,
Bet atmiņās tā neizgaist.

(14)

Ziemassvētku rītiņā
Tīri savu ceļu balto,
Lai vecīts ar bārdu garo
Neapmet pusotru salto.

(13)

Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.

(13)

Sudraba mēnestiņš vārtas pa gaisu,
Sētā nāk bomzīts ar atkritummaisu,
Atnāca priekšnamā, nolika kluci,
Aizgāja tālāk uz gruženes pusi.

(19)

Ziemassvētku vakars klāt, atkal zemi sedz;
Baltā sniegpārsliņa laukus apsedz,
Un uz īsu brīdi dzīves rūpes klīst,
Tur jau tālumā, baltā sniegpārsliņa klīst.

(10)

Ar Adventes svecēm vainagā,
Kā Ziemassvētku pasakā,
Ceļā pie mums ir viņš -
Mazais Jēzus bērniņš!
Kā baltais svētku sniedziņš,
Saviļņo tas sirsniņas,
Un zemē nomet svētku sniegpārsliņas.
Eglītes jau svētku rotā mirdz,
Cilvēkiem uz zemes labs prāts un mīļa sirds.

(16)

Balts klusums pār sniegotu egli
Un baltas domas pār balti vizošu mēness ceļu,
Kuru kopā ar Ziemassvētkiem ejam.

(17)

Pirms Ziemsvētkiem runcis Francis
Klusi uz virtuvi zogas
Un, aizsējis priekšautu baltu,
Cep pēperkokus.

Cep ķinkarainus, ķeburainus mēnestiņus -
Te deguniem strupiem, te gariem,
Un mīļas zvaigznītes, auseklīšus
Astoņiem stariem.

Cep ragainus velniņus,
Un gailīšus sekstēm jocīgām,
Un pelēnus, pelēnus
Ausīm spicīgām, spocīgām.

Bet sirsniņas runcis Francis
Gādīgi krellēs saver -
Rīt, Ziemassvētku vakarā,
Viņš mincei Muncei dāvās tās.

(13)

Ziemassvētku vakarā klusi, klusi
Nakts sūta savus sargus uz mūsu pusi.
Ar tumšajām zvaigžņu mantijām māj,
Pār zemi tumsu un mieru klāj.

(10)

Visapkārt sniegs ir sasnidzis,
Mazs kaķēns klēpī aizmidzis.
Un kādam sirds jau priekā trīs,
Jo Ziemassvētki būs atkal drīz!

(10)

Ieklausies klusumā -
Klusums korāļus dzied.
Tikai klusuma skaņas skārta,
Dvēsele uzplaukst un zied.
Tā jau pelēkā vientulība,
Kas cilvēku salauzt sāk.
Tikai no vientulības sajūtas
Mums dzīves pagurums nāk.
Klusums - gurušai dvēselei
Dzīvību atdot spēj.
Ar savām maigajām skaņām
Tā prieku kā graudus sēj.

(12)

Visapkārt balts un laukā tikai snieg,
Un kaut kur tālumā kāds klusi dzied,
Un egļu zaros baltas pārslas mirdz,
Un lēniem soļiem Jaunais gads jau klāt.

(9)

Caur dārziem aizmigušiem,
Ko mīkstas pārslas sedz,
Aiz logiem aizsnigušiem
Kāds gaišas sveces dedz.

(9)

Kaut arī baltas pūkas nekrīt vēl no gaisa,
Gaišas domas sirds tik un tā raisa.
Lai laimīgs katrs šodien ir un rīt,
Lai Ziemassvētku brīnums visiem sirdī mīt.

(13)

Lai mēness palīdz smaidīt,
Un zvaigznes ciemos lūgt,
Un Jauno gadu gaidot,
Tev laimes nedrīkst trūkt!

Kad eglīte smaržo un svecītes mirdz,
Daudz laimes Tev vēlu no visas sirds!

(16)

Kaut mazliet sāp, ka gads ir atkal garām,
Tu tomēr smaidi - Jaunais nāk.
Lai laimes daudz, lai bēdas steidzas garām,
Lai sirds ik dienā spēku atrast māk.

(27)

Ziemassvētki klāt,
Pavisam tuvu Jaunais gads.
Daudz laba paspēt izdarīt
Un paldies visiem pasacīt!

(15)