Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Gadi ir dīvaini dārgumi draugs,
Birst tie kā ziedi no ābeles kalnā,
Nobirst un aizspurdz kā putni,
Rudens vizošā salnā.

(69)

Ja tās domas, ko Tev veltu,
Visas puķēs pārvērstos,
Bagāts dārzs ap Tevi zeltu,
Grimdams smaržu vīrakos.

(112)

Tavai dienai uzziedējis ceriņkrūms,
Katrā ziedā slēpjas laimes uzplaukums,
Ja tu vēlies savā dzīvē laimi gūt,
Baltā ceriņziedu krūmā vajag tavai laimei būt.

(76)

Dvēsele lai devīga top kā saule,
Un prāts lai top dzidrs kā mēness,
Lai acis klusas un laipnas,
Raugās uz zemi kā zvaigznes.
Aspazija

(5)

Lai enģeļi ar platiem spārniem,
Atnes jaunas cerības,
Laimi, prieku, veselību,
Nezūdošas vērtības.

(77)

Ir tik labi sapņot par laimi,
Vēl jo labāk uz mūžu to gūt,
Šajā skaistajā Ziemassvētku naktī,
Es Jums novēlu laimīgiem būt.

(55)

Ziemeļbriedis brauc pa gaisu,
Ragavās ved dāvanmaisu,
Salavecis pantus teic,
Ziemassvētkos visus sveic.

(122)

Tik liela plaša pasaule,
Tik spoži saule mirdz,
Tik lielā plašā pasaulē,
Visplašākā ir māmulītes sirds.

(60)

Gausi nāca, nu atnāca,
Tie bagātie Ziemassvētki,
Trīs dieniņas, trīs naksniņas,
Nāk pār kalnu kūpēdami.

(46)

Zaļš egles zars par gadu miju stāsta,
Nāk rāmi vakars skuju smaržās tīts,
Sirds kavējas pie dienām aizvadītām,
Un pārdomām, ko Jaunais nesīs līdz.

(46)

Tūkstoš silti saules stari,
Lai Tev šodien mirdz,
Prieku, laimi, pavasari,
Novēlu no sirds.

(149)

Cik maz mums pieder mūsu laiks,
Vēl gribās pasēdēt, bet darbs liek celties,
Mums laika nav, mums laika vietā dzīve,
Un laika ritums nebeidzams.

(17)

Lai vienmēr ir saulriets ko sagaidīt,
Varavīksne, pēc kuras ilgoties,
Kāda zvaigžņu pilna nakts,
Kāds cerību piepildījums.

(169)

Tu esi brīnumzvaigznīte, un tev atliek tikai spīdēt, un spīdēt vēl spožāk, un citos uzturēt uzburto gaismu, sirdsmīļo siltumu!

(10)

Tu mīļā, mīļā māmiņa,
Par visu vairāk mīlu tevi,
Man balta dzīves taciņa,
Tu savu sirsniņu man devi.

(130)

Kad visas mošķības kaktā lien,
Un svētā saule dvēselē brien,
Tad cilvēku prāti kā svecītes trīc,
Ir sācies brīnumskaists saulgriežu rīts.

(17)

Sudrabiņa lietiņš lija,
Ziemassvētku vakarā,
Lai līst zelta nākošgadu,
Ja tik čakli strādāsiet.

(74)

Lai Jaunā gadā rokas nepiekūst,
Lai darbs un domas tālus ceļus rod.

(39)

Dzīvesprieku un panākumus darbā, saskaņu un veselību Ziemassvētkos un Jaunajā gadā!

(39)

Glabā savu dvēselīti,
Tā kā baltu taurenīti,
Neļauj kājām samīdīt,
Dzīves dubļos aptraipīt.

(21)

Ja manos spēkos būtu īstenot kādu vēlējumu, man būtu grūti izvēlēties kādu dāvanu Tev sniegt, lai darītu Tevi laimīgu!
Skaistums ir bīstams, gudrība jānopelna, mīlestība paša izvēlē, bet galu galā es tomēr saprotu, ka vislabākā dāvana ir drosme, lai Tev tās dzīvē nekad nepietrūkst!

(173)

Lai Ziemassvētku brīnums piepilda vispārdrošākos sapņus!

(84)

Priecīgus, cerību pilnus Ziemassvētkus un veselīgu, saticīgu un ražīgiem darbiem bagātu Jauno gadu!

(59)

No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem,
No sirsniņas es mīlēju,
Savu mīļu māmuliņu.

(108)

Visu gadu dziesmas krāju,
Jāņu dienu gaidīdama,
Nu atnāca Jāņu diena,
Nu dziesmiņas jāizdzieda.

Pār gadskārtu Jānīts nāca,
Savus bērnus apraudzīti,
Vai tie ēda, vai tie dzēra,
Vai Jānīti daudzināja.

Noriet saule vakarā,
Koku galus zeltīdama,
Pār pļaviņu pāriedama,
Pļavas dziesmu nodziedāja.

Atcel vārtus Jāņa māte,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni,
Nu nāk Tavi Jāņu bērni,
Jāņu zāles kaisīdami.

(26)

Lido klusi sniega pārslas,
Pāri klusai mežmalai,
Lai šīs pārslas vieglas, maigas,
Jaunā gadā laimi nes.

(66)

Tik ļoti gribas gaismu saskatīt,
Kad spožas ugunis garām spīd,
To kluso gaismu, ko Ziemassvētki nes,
Kas atspīd dvēselēs.

Gaismu un mieru no debesu ārēm,
Ielej man sirdī pār pārēm,
Lai tā top dziļa kā aka,
Kas sevī uzņem un uzglabā vārdus.

(100)

To prieku, starp rūpēm ko rodi,
Un visu ko projām tu dodi,
Sev atstāj tikai to vienu,
To mīlas pārpilno dienu.

(70)

Tec, saulīte, tecēdama,
Aptec mazu līkumiņu,
Iesteidzies, pasveicini,
Šīs dieniņas jubilāru.

(153)

Mežā auga eglīte,
Citam eglēm blakus,
Tur mēs viņu atradām,
Brienot sniega taku.

Jauka bija eglīte,
Baltā sagšā tīta,
Zara galā šūpojās,
Brūna vāverīte.

Egli līdz ar vāveri,
Grasāmies nest mājās,
Kuplastīte aizskrēja,
Vieglām, žiglām kājām.

Ko var darīt, pārnesām,
Eglīti vien mājās,
Izrotājām svecītēm,
Sirdis - svētku sajūtām.

(292)