Vēlam piepildītām vēlmēm kaisītu ceļu,
Ilgus auglīga darba gadus,
Un par visu vairāk Tev vēlam,
Glabāt to gaismu, kas Ziemassvētkos mirdz.
Gads atnācis pavisam jauns.
Ko tas no dzīves jēdz?
Tik apjukušu Vecaisgads,
To mūsu vidū iestumt mēdz.
Nav laika bijis Vecajam,
Ar jauno noņemties, to skolot,
Cik ticīgi tam acis mirdz,
Kad sev un viņam kaut ko solām.
Gads atnācis pavisam jauns.
Ko tas no dzīives zin?
Un visus mūsu solījumus,
Kā svētkus lielākos viņš svin.
Cik viņš ir jauns un jauks,
Un mūsos skatās apskaidroti,
Ak, soli, soli viņam, draugs,
Kurš cits vēl ticēs tev tik ļoti.
M.Zālīte
Ļaujies, lai gaisma piepilda sirdi,
Aizmirsti ļauno, ko redzi vai dzirdi,
Nokrati skumjas kā smagumu lieku,
Smaidi un dāvā pasaulei prieku.
Nosūnojušu jumta rindu,
Lejā redz jau pavizot,
Vēja liektas akas vindu,
Pārnācēju sveicinot.
Mājas krēslu zeltīdama,
Iekšā jautri sprēgā guns,
Tuvu laimi veltīdama,
Līksmas rejas raida suns.
Vecu dūmu smaržas vijas,
Še ap tumšām palodām,
Skūpsti, apkampieni mijas,
Nu ar smiekliem, valodām.
Nekā, nekā nav šorīt cita,
Tikai baltais puteņa sniegs,
Un baltajai pasaulei galvā saule,
Mirdzošu kroni galvā liek.
Nekā, nekā nav dvēselē cita,
Tikai gaisma staro un mirdz,
Un mežmalas priedē vientuļa vārna,
Sargā lielās debesis.
Viss labais, pirms Ziemassvētkiem sapņotais,
Nu mirdzošā gaismā pārvērties šķiet,
Un žubītes dvaša kā cerība gaiša,
Loga rūtī rakstaini zied.
U.Auseklis
Ziemassvētku vakarā,
Saņem Laimes atslēdziņu,
Lai varētu Jauno gadu,
Bez bēdiņas nodzīvot.
Laime ir sirdi pret sirdi dot,
Sev prieku cita priekā iemantot,
Sajust, ka pasaulē šajā esi vajadzīgs,
Un mīlestības jūtu piepildīts.
Tik pie laimes,
Visi vēlas tuvāk būt,
Tādēļ arī Jaunā gadā,
Novēlu Tev viņu gūt.
Kā saules stariņi,
Tik silti, silti,
Tik gaiši, spoži,
Smaida mana mīļā māmiņa.
Tik bezgalīgi patiesi,
Tik skaidri, skaidri,
Tik dzidri, svaigi,
Kā lietus lāses krīt no zilām debesīm,
Ir manas māmulītes glāsti,
Un tos ne ar ko neaizstāsi.
Kā pastkartē senā, pāri sniegotiem kokiem,
Uz mijkrēšļa samta spīd pilnmēness,
Un zvaigznes ar ābelēm adodas rokās,
Un pasauli debesu klusumā nes.
Kā pastkartē senā viz mirdzošā rotā,
Gan smildziņa sīka, gan čiekurots zars,
Ak, Ziemassvētki, Jūs tāpēc mums doti,
Uz labo, lai mainītos cilvēka gars.
Apšukrūma
Tici stipri, tici cieši,
Tici savam brīnumam,
Un reiz Ziemassvētku naktī,
Redzēsi rozes uzziedam.
Ar uzticību Ziemassvētki klusi nāk,
Un tikai mīlot daudz ko mainīt spēsim,
Ja sirds šo ceļu sveču gaismā sāk,
Tad kaut ko mūžīgu sev paturēsim.
Mana mīļa māmuliņa,
Mīļi mani audzināja,
Pati māte dubļus brida,
Mani nesa rociņās.
Par naudu var nopirkt māju, bet ne mājas. Var nopirkt gultu, bet ne miegu. Var nopirkt pulksteni, bet ne laiku. Pat var nopirkt grāmatu, bet ne zināšanas. Par naudu var nopirkt amatu, bet ne cieņu. Par to var nopirkt seksu, bet ne mīlestību. Un vēl ir milzums lietu, kuras nav iespējams nopirkt. Par naudu nevar nopirkt laimi. Un dzīvesprieku arī nevar nopirkt. Visskaistākais un labākais ir tīra un nesamākslota iekšējā pasaule, kuru mēs viens otram nepiespiesti atklājam un dāvājam.
Apsveikumu, tostu un līksmības vidū atrodi brīdi, kad pamest skatu uz skaistākajiem mirkļiem pagātnē un apjaust to, cik daudz laba un gaiša var piedāvāt nākotne!
Paveikt nepaveicamo,
Mūžīgi mīlēt,
Par spīti grūtumam,
Laimīgiem būt.
Vienmēr var vēlēties labāk,
Vienmēr var izdoties sliktāk,
Tas jokdaris, kas kārto to,
Nekad neko nesaskaņo.
Pie viņa ar kukuli nevar,
Viņš nešķiro asaras, smaidus,
Viņš vienīgi atzīst un ciena,
Kas dzer glāzi piena.
Kristus bērns lai pār mums staro,
Saldi, saldi skujas garo,
It kā sveiciens, tas no dabas,
Lai mums sirdis tīras, labas.
Lai Jaunā gadā visa gana,
Lai rīts un vakars līksmi zvana,
Lai netrūkst maizītes un sāls,
Un laime lai nav viesis tāls.
Līgo veci, līgo jauni,
Kamēr Jāņu uguns degs,
Līgosim mēs šo naksniņu,
Kamēr rīta saule lēks.
Citu gadu sagaidīsim,
Kad Jānītis atkal nāks,
Tā lai mūsu bērnu bērni,
Vienmēr līgo dziesmas māk.
Vai tādam padomu lai dod,
Kas dzīvi pats mīl kāri,
Un katru gadu celt to prot,
Kā jaunā nama spāri.
Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista,
Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts,
Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista,
Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts.
Skan tava šūpļa dziesma krūtīs,
Tā katrā dzīves solī man ir klāt,
Skan priekos, bēdās, kad ir grūti,
Skan sirdī man, ak mīļā, labā, Māt.
Krūklis
Pēc veciem senču tikumiem,
Šņabi dzer bez likumiem,
Lai galva zin cik dibens sver,
Uz to mums atkal, jāiedzer.
Dzīvē - svaru, darbā - sparu, sabiedrībā - jautru garu!
Savos gados tu vari atļauties iedzert mazliet vairāk nekā drīkst, dejot mazliet nerātnāk nekā pieklājas, dziedāt mazliet skaļāk nekā citi, un, ja kļūst karstāk nekā vari izturēt, droši izģērbies mazliet vairāk nekā vajag!
Caur gadu daudzkrāsainiem toņiem,
Caur laika steigas trakiem joņiem,
Lai Tevī vienmēr plaukst kāds zieds,
Un apņēmība kā bezgalīgs spiets.
Lai Tev laime brauc ar dampi,
Veselība pakaļ skrien,
Naudas maks lai dabū krampi,
No tiem spožiem eirikiem.
Svecītes mirgo un laistās,
Sirds viņu mirdzumu dzer,
Debess ar pasauli saistās,
Zvaigžņotos vārtus ver.
J.Akuraters
Dzirkst mūžs kā grezni audekli,
Ar vilnu rakstiem vīti,
Dzied vasaras, skumst rudeņi,
Skan gadi aizvadīti.