Latviešu Русский Deutsch English Français Türkçe




Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Jāņa tēvs alu dara,
Pašā svētku vakarā,
Jāņu māte sieru sēja,
Agru agrā rītiņā.

Līgodama vien atnāca,
Tā līksma Jāņu diena,
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

(20)

Sieru, sieru Jāņa māte
Līgo, Līgo,
Tev bij` govis laidarā, Līgo.
Alu, alu Jāņa tēvs,
Līgo, Līgo,
Tev bij` mieži tīrumā, Līgo.

(18)

Līgodama upe nesa,
Zaļu zīļu vainadziņu,
Dziedādams Jānīts nesa,
Vainadziņa vijējiņu.

(19)

Sanācieti, Jāņa bērni, Līgo, Līgo,
Te ir laba līgošana, Līgo,
Te ziedēja dāboliņis, Līgo, Līgo,
Deviņāmi lapiņāmi, Līgo.

(30)

Jāņu nakti neatšķīru,
Kura sieva, kura meita,
Visām bija raibi svārki,
Galvā ziedu vainadziņi.

(28)

Līgodama vien atnāca
Tā līksma Jāņu diena
Pār siliem, pār mežiem,
Pār miezīšu tīrumiem.

(38)

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Par visām naksniņām.
Saldens alus, zeltains siers,
Līgo dziesma, putnapiens.

(48)

Līgojam uz ezera,
Jāņu dienas vakarā.
Izlīgojam zelta kroni,
Ar visām papardēm.

(40)

Jāņu māte sieru sēja
Deviņiemi stūrīšiem,
Jāņu tēvs alu dara
No saldiem miezīšiem.

(79)

Ļauj gaismas straumei sirdij cauri aust,
Tam brinumam, ko Ziemassvētki nes,
No mīlestības silto vārdu mijas,
Lai atkal sasilst mūsu dveseles.

(298)

Mazs saules stariņš - šodienai,
un rītdienai - lai arī!
Mazs sirsnīgs smaidiņš - cerībai,
un ticībai - lai arī!
Mazs saules stariņš - dienai šai,
un lai ir naktij arī!
Tik mazs un kopā spēcinošs,
lai sirdī drošs un starojošs!

(402)

San kā bites vēji liegi,
Viegli laižas mīksti sniegi,
Svētkus gaidot zeme salta,
Top kā kupena drīz balta.

(413)

Cik skuju zaļā zariņā, tik laimes vienā gadiņā!

(822)

Lai tas, ko Jaunais gads Jums sniegs,
Ir laime, veselība, prieks!

(137)

Vecā gadā rūpes, raizes,
Lai aizmirsties tās sāk,
Un pilnas prieku un vēl laimi,
Lai Jaunā gada dienas nāk.

(135)

Priecīgus un klusus svētkus,
Labus darbus, mazāk grēkus,
Vairāk prieka, labestības,
Ģimenē - mīlestības.

(1247)

Nevienam es nesaku,
Savu lielu žēlabiņu,
Māmiņai tai pasaku,
Tā noslēpuma glabātāja.

(7)

No saknītes lazda zieda,
Sarkaniem ziediņiem,
No sirsniņas es mīlēju,
Savu mīļu māmuliņu.

(14)

Mīļum, mīļā māmuliņa,
Mīlu tevi kā nevienu,
Esi man visdārgākā,
Par saulīti, baltu dienu.

Pie tevis nāku nākdama,
Vai manī bēdas ir vai prieki,
Tev pieder katra domiņa,
Vai svarīgs kas vai nieki.

Mīļum, mīļā māmuliņa,
Par visu vairāk mīlu tevi,
Man priekšā dzīves taciņa,
Sirds siltumu man dod.

(26)

Dieva dārzā daudz ir ziedu,
Pacel acis - visi mirdz,
Tomēr skaistākais no visiem,
Mātes siltā, mīļā sirds.

(35)

Esi mīļa, tikpat jauka,
Vienmēr skaista, dzīves gudra,
Kurai padomu var lūgt,
Saules mirkli dāvāt prot.

(49)

Lai visu maigumu, ko devi,
Tev dienās atdod mana sirds,
Kā dzīva saulīte pār tevi,
Lai vienmēr glāstoša tā mirdz.

(15)

Apkārt šalc vēl lieli vēji,
Sāk nu Saule savus starus tīt,
Paldies tev, Māt, ka izauklēji,
To garu, kas man krūtīs mīt.

(16)

Ir labi kādreiz pateikt:
Es mīlu tevi - Mamma,
Vienmēr būšu ar tevi,
Tu esi mana Saule.

(30)

Ļauj man Tevi māmulīt,
Tavā dienā godināt,
Paldies teikt par katru rītu,
Kad nāci mani modināt.

Tavi vārdi - silti vārdi,
Ietin sirdi maigumā,
Tavi vārdi - spēka vārdi,
Palīdz dienu spraigumā.

Tavi vārdi - gudri vārdi,
Liek mums augot padomāt,
Tavi vārdi- spēka vārdi,
Mūzam paliks padomā.

(54)

Tu jau to zini, ka visādi iet,
Paklūpu, nokrītu, aizķeros,
Laboties gribas tomēr mazliet,
Lai mazāk nedarbu, un tad atkal labotos.

(35)

Tā kā gara saules diena,
Esi mūsu māmuliņa,
Tava siltā, jaukā gaisma,
Devīgi mums ceļā krīt.

Vēlas sirds tev pasacīt,
Mīļu, siltu - paldies,
Bieži aizmirsdama sevi,
Tu spēji visu atdot mums.

Kas tādu spēku Māt,
Tev devis šajā laikā,
Mums mūžīgs paliks šis -
Neatbildēts jautājums.

(34)

Tavas rokas vēju glāsta,
Tavas rokas Sauli nes,
Nav par tavām rokām labām,
Mīļākas uz Pasaules.

(56)

Pasniedz savas rokas pretī,
Raupjās saujās Sauli sniedz,
Un ar savu gaišo smaidu,
Vēlreiz bērnam justies liec.

Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
Galvu Tavā klēpī likt,
Un pie seno dienu sapņiem,
Tā kā bērnībā, reiz tikt.

Ļauj man atcerēties vārdus,
Kurus sirdī spēju rast,
Tikai, diemžēl, tajās dienās,
Pateikt nespēju Tev prast.

Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
Vēlreiz Tavā sirdī smelt,
Lai es smago dzīves nastu,
Spētu viegli plecos celt.

Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
Vēlreiz mīlestību krāt,
Kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, Māt!

(82)

Vai tādēļ jānoskumst, ka dzīve ātri mainās,
Ka mirkļi zūd un solījumi gaist?
Tu vari nolūkoties jaunās ainās,
Un jaunos strautos sapņu kuģus laist.

(25)